Ētikas kodekss

Latvijas Vērtētāju Ētikas Kodekss (turpmāk Kodekss) ir Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (turpmāk Asociācija) pieņemts un apstiprināts profesionālās darbības ētisko normu kopums, kas jāievēro Asociācijas biedriem, asociācijas sertificētiem vērtētājiem un to asistentiem savā praktiskajā darbībā

Kodeksa mērķis ir panākt Latvijas Vērtētāju Asociācijas locekļu biedru un biedru kandidātu vienotu izpratni par vērtētāja ētiku, noteikt kritērijus un principus kuri vērtētājiem jāievēro, lai sabiedrībā augstu kotētos vērtētāju reputācija un nerastos konflikti vērtētāju starpā.

Ja Asociācijas ētikas komiteja vērtē, ka vērtētājs rīkojies neētiski – Asociācijas Padome lemj jautājumu par vērtētāja sodīšanu saskaņā ar „Nolikumu par sertifikātu izsniegšanas kārtību”.



Vērtētājs un sabiedrība (I daļa)

1. GODĪGUMS

1.1. Vērtētājs nav tiesīgs rīkoties veidā, kas varētu būt maldinošs vai krāpniecisks.

1.2. Vērtētājs nav tiesīgs apzināti izstrādāt un paziņot klientam vērtējuma slēdzienu, kas satur nepatiesu, neprecīzu vai neobjektīvu analīzi un secinājumus.

1.3. Vērtētājam ir jārīkojas, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanu.

1.4. Vērtētājs nav tiesīgs apzināti izmantot nepatiesus, maldinošus vai pārspīlētus apgalvojumus, lai nodrošinātu pasūtījumu veikt īpašuma novērtēšanu.

1.5. Vērtētājs ir atbildīgs lai personas, kuras vērtētājs pieaicinājis konkrēta uzdevuma izpildei, ievērotu Kodeksu.

 

2. INTEREŠU KONFLIKTS

Vērtētājam jāveic visi saprātīgie piesardzības pasākumi, lai darba uzdevuma izpildes gaitā un rezultātā nepieļautu interešu konfliktu, kas var ietekmēt vērtētāja slēdzienu. Interešu konflikta iespēja ir jānovērtē pirms vērtēšanas uzdevuma saņemšanas. Par jebkādiem šāda veida konfliktiem, kas atklājušies uzdevuma izpildes veikšanas gaitā vai pēc tā veikšanas, ir nekavējoties jāziņo vērtējuma pasūtītājam rakstiski.

 

3. ATLĪDZĪBA PAR PROFESIONĀLIEM PAKALPOJUMIEM

3.1. Atlīdzība par vērtētāja sniegtajiem profesionālajiem pakalpojumiem atbilst profesionālās ētikas normām, ja tā noteikta pamatojoties uz novērtējuma sagatavošanai patērēto vērtētāja darba laiku, sniedzamo pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Tā var ietvert arī citu ar novērtējumu saistīto tiešo izdevumu segšanu. Tā var būt atkarīga no sniedzamo pakalpojumu sarežģītības, vērtētāja kvalifikācijas, pieredzes, profesionālās autoritātes un atbildības pakāpes.

3.2. Atlīdzība par vērtētāja sniegtajiem pakalpojumiem nedrīkst būt atkarīga no jebkāda iepriekš noteikta vērtēšanas rezultāta sasniegšanas, un to nedrīkst noteikt citi apstākļi, kas nav minēti šī kodeksa punktā 3.1.

3.3. Vērtētāja pienākums ir savlaicīgi ar klientu atrunāt atlīdzības apmēru un norēķinu kārtību.

3.4. Vērtētājs nav tiesīgs saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem jebkādā citā veidā, kā vien līgumā noteiktās samaksas veidā skaidrā vai bezskaidrā naudā.

 

4. NESAVIENOJAMAS VĒRTĒTĀJA DARBĪBAS

 

4.1. Vērtētājs nav tiesīgs vienlaikus ar pamata profesionālo praksi nodarboties ar darbību, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa objektivitāti, neatkarību, sabiedrības interešu ievērošanu vai profesijas reputāciju kopumā.

4.2. . Vērtētājs nav tiesīgs viena novērtēšanas uzdevuma veikšanā apkalpot vairāk kā vienu klientu, izņemot gadījumus, kad vairāki klienti, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, kopīgi ir uzdevuši novērtējuma veikšanu.

4.3. Vērtētāja divu vai vairāku novērtēšanas uzdevumu veikšana vienlaicīgi nav uzskatāma par nesavienojamām darbībām

Vērtētāja profesionālās darbības ētikas pamatprincipi (II daļa)

 

1. VĒRTĒTĀJA NEATKARĪBA

1.1. Vērtētājs nav tiesīgs sniegt vērtēšanas pakalpojumus, ja ir pamats šaubām par savu neatkarību attiecībā uz pasūtītāju vai tā pārstāvēto organizāciju un tā amatpersonām. Vērtētāja neatkarībai jābūt balstītai gan uz formāliem, gan faktiskiem apstākļiem.

1.2. Visām vērtētāja darbībām ir jābūt neatkarīgām, lai sniegtu neatkarīgu, profesionālu, kvalificētu un objektīvu vērtēšanas darba rezultātu.

1.3. Vērtētāja neatkarību ļauj apšaubīt šādi apstākļi:

a) tiesvedībā esošas lietas ar klienta pārstāvētu uzņēmumu,

b) vērtētāja jebkāda veida finansu līdzdalība klienta un/vai viņa pārstāvētā uzņēmuma darbībā,

c) vērtētāja finansiāla atkarība no klienta- proti vairāk kā 25% no pasūtījumiem atkarīgi no viena klienta,

d) vērtētāja vai vērtēšanas biroja vadītāja dalība jebkādā klienta uzņēmuma vai šāda uzņēmuma apakšuzņēmumā,

e) pakalpojuma sniegšanas periodā tiek izskatīts jautājums par vērtētāja iecelšanu kādā no amatiem klientam piederošā vai klienta pārstāvētā uzņēmumā.

1.4. Ja punktā 1.3. minētie apstākļi radušies vai ir jau pastāvējuši, vai tikuši pārtraukti vērtēšanas pakalpojuma sniegšanas laikā, vērtētāja neatkarība ir uzskatāma par pārkāptu.

1.5. Gadījumos, kad novērtētājs pēc klienta pieprasījuma sniedz citus maksas pakalpojumus, kā piemēram, konsultācijas, apmācību u.c., ir jāseko, lai tiktu saglabāta vērtētāja neatkarība. Novērtētāja neatkarība tiek nodrošināta gadījumos, kad nav nekādu iemeslu un situāciju, kas ietekmētu vērtētāja slēdziena objektivitāti.

1.6. Vērtētājs nav tiesīgs veikt vērtējumu, ja uz to tiek izdarīts spiediens nolūkā ietekmēt vērtēšanas rezultātu.. Ja ir apstākļi, kas ietekmē vērtējumu – tie noteikti norādāmi vērtējumā.

 

2. OBJEKTIVITĀTE

2.1. Vērtētājam jāveic īpašuma novērtējums un jāsagatavo slēdziens pamatojoties vienīgi uz profesionāliem kritērijiem..

2.2. Vērtētājs nav tiesīgs veikt vērtējumu, ja tas iekļauj iepriekš noteiktu viedokli un slēdzienu.

2.3. Vērtētājs nedrīkst pieņemt klienta vai jebkuras citas personas izteiktus pieņēmumus, viedokli vai informāciju par vērtējamo objektu un tā vērtību, nepārbaudot datus pašam personīgi un nesaskaņojot tos ar neatkarīgu, profesionālu avotu. Ja slēdziens tiek balstīts uz nepārbaudītu informāciju, tas jānorāda atskaites tekstā.

2.4. Vērtētājs var prognozēt īpašuma vērtību vai sastādīt slēdzienu par nākotnes prognozi pēc noteiktu hipotētisku pasākumu veikšanas, ja ir skaidri formulēts šo pasākumu saturs un sniegti argumenti par to realizēšanas iespējamību. Par vērtējuma hipotētisko raksturu ir jābūt neapšaubāmai norādei vērtējuma atskaitē un vēstulē klientam.

2.5. Recenzējot cita novērtētāja slēdzienu, recenzentam jāsniedz objektīvs ar argumentiem pamatots viedoklis par to .

 

3. KOMPETENCE

3.1. Vērtētāja profesionālā kompetence balstās uz atbilstošu vispārēju un specializētu augstāko izglītību, ar atbilstošu dokumentu apliecinātu atestācijas pārbaudījumu nokārtošanu, kā arī uz nepārtrauktu praktiskas darbības pieredzi profesionālu novērtēšanas pakalpojumu sniegšanā.

3.2. Vērtēšanas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai vērtētāja pienākums ir ievērot Latvijas Republikā noteiktos standartus, Asociācijas un starptautiskos standartus, kā arī citus normatīvos dokumentus, kas reglamentē attiecīgās novērtēšanas veikšanu.

3.3. Vērtētāja pienākums ir nodrošināt klientam profesionālu nepieciešamo novērtēšanas pakalpojumu līmeni. Vērtētājam jābūt kvalificētam minētajā jomā, jāpārvalda nepieciešamais zināšanu un prasmju apjoms, lai apzinīgi un profesionāli izpildītu uzņemtās saistības, garantētu klientam novērtēšanas pakalpojumus, kas balstīti uz mūsdienu metodiku, atbilst starptautiski pieņemtiem vērtēšanas standartiem un pastāvošo likumdošanu .

3.4. Vērtētājam ir jāatturas no vērtēšanas pakalpojumu sniegšanas, kas ir ārpus viņa kompetences un/vai neatbilst vērtētāja kvalifikācijai.

3.5. Vērtētājam pastāvīgi ir jāpapildina savas profesionālās zināšanas vērtēšanas darbības jomā, novērtēšanas metodēs, likumdošanā, valsts un starptautiskajās normās un standartos vērtēšanas jomā.

3.6. Objektīvs pamats vērtētāja secinājumiem, ieteikumiem un slēdzieniem var būt tikai pietiekams nepieciešamās informācijas apjoms.

3.7. Ja vērtēšanas procesa gaitā atklājas apstāklis, ka vērtētāja kvalifikācija, darba pieredze vai nepieciešamā informācija ir nepietiekama vērtēšanas uzdevuma veikšanai, vērtētājam nekavējoties par to ir jāinformē klients un rakstiski jāvienojas par tālāku darbību gaitu.

3.8. Vērtētājam ir tiesības specifisku jautājumu risināšanai pieaicināt ekspertu, informējot par to klientu un uzņemoties pilnu atbildību par tā darba kvalitāti.

Informācijas konfidencialitāte un publiskums (III daļa)

1. KONFIDENCIALITĀTE UN INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

1.1. Vērtētāja pienākums ir klienta īpašuma novērtēšanas procesā ievērot atbilstošu uzmanību un konfidencialitāti.

1.2. Vērtētājs nav tiesīgs izpaust svarīgus faktus un datus, kas saņemti no klienta vērtējuma veikšanai, un uzdevuma veikšanas procesus un/vai rezultātus jebkurai trešajai personai, ja vien šī persona nav klienta pilnvarota persona. Vērtētājs ir tiesīgs atklāt vērtējuma veikšanai saņemtos faktus un datus, un vērtējuma rezultātus likumā paredzētos gadījumos likumā paredzētām valsts institūciju amatpersonām vai savas profesionālās asociācijas amatpersonām.

1.3. Klienta konfidenciālās informācijas izpaušana nav vērtējama kā profesionālās ētikas pārkāpums gadījumos, kad:

a) to atļauj klients, ņemot vērā pušu intereses, kuras šī konkrētā informācija var skart,

b) tas notiek LR spēkā esošās likumdošanas aktos vai normatīvos dokumentos noteiktajos gadījumos un kārtībā,

c) tas ir paredzēts ārvalstu likumdošanas normās, ja tādi tiek piemēroti vērtēšanas uzdevuma veikšanā un ja tie nav pretrunā ar LR spēkā esošo likumdošanu,

d) tas tiek pieprasīts izmeklēšanas vai lietas izskatīšanas gaitā no tiesībsargājošo institūciju puses.

1.4. Gadījumā, ja vērtētājs gatavojas iesniegt konkrēto tirgus vērtības analīzi kvalifikācijas paaugstināšanas kvalifikācijas darba veidā iestādē, kas veic novērtēšanas darbības atestāciju, viņa pienākums ir savlaicīgi saņemt atļauju šādai rīcībai no klienta, pēc kura pasūtījuma analīze tiek veikta.

 

2. PUBLISKĀ INFORMĀCIJA UN REKLĀMA

2.1. Ir atļauta publiskas informācijas par vērtētāju, tā uzņēmumu un Asociāciju sniegšana un ievietošana masu informācijas līdzekļos, īpašos izdevumos, adrešu un telefonu uzziņu izdevumos, Asociācijas biedru publiskās uzrunās un publikācijās, ja vien šī informācija ir patiesa un atbilstoša faktiem.

2.2. Ētikas kodekss neparedz nekādus ierobežojumus attiecībā uz reklāmas vietu, biežumu, reklāmas izmēru un noformējumu.

2.3. Nepieļaujama ir reklāma un publikācijas, kas ir pretrunā ar Asociācijas biedru profesionālo ētiku un kas satur:

a) tiešu norādi vai netiešu mājienu, kas rada klientam aizdomas vai pārliecību par novērtējuma rezultāta labvēlību un īpašu atbilstību klienta vēlmēm,

b) nepamatotu pašreklāmu, pašslavināšanu un salīdzinājumu ar citiem vērtētājiem,

c) ziņas, kas var atklāt klienta konfidenciālu informāciju,

d) nepamatotus apgalvojumus par to, ka vērtētājs pārvalda īpašas profesionālās iemaņas, ir neaizstājams vai ir vienīgais kādas konkrētas profesionālās jomas speciālists noteiktā darbības reģionā.

2.4. Asociācijas biedriem jāatturas no dažāda veida profesijas kolēģu salīdzinošu pētījumu vai reitinga pētījumu organizēšanas un/vai vadīšanas, kuru rezultātus paredzēts nodot publiskai apskatei.


Vērtētāju savstarpējas attiecības un darbs citās valstīs (IV daļa)

1. ATTIECĪBAS STARP ASOCIĀCIJAS BIEDRIEM

1.1. Vērtētājiem pret savas profesijas kolēģiem ir jāizturas labvēlīgi, ar cieņu, pieklājību un godīgumu; ir jāatturas no nepamatotas citu vērtētāju kritikas vai cita veida darbībām, kas var jebkādā veidā kaitēt profesijas kolēģu darbam un reputācijai.

1.2. Sarunās ar vērtētāja vai viņa kolēģa klientu, ir jāatturas no kolēģa darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma un izteicieniem.

1.3. Gadījumā, ja vērtētājs ir pārņēmis kādu uzdevumu no sava kolēģa, kas minēto vērtēšanas uzdevumu nav varējis izpildīt savas nepietiekamās kvalifikācijas un pieredzes trūkuma dēļ, vērtētājs nav tiesīgs klientam izteikt negatīvu vai noniecinošu kolēģa darba izvērtējumu un jebkādus šāda veida komentārus par kolēģa veikto darbu, lai nenodarītu kaitējumu kolēģa reputācijai un prestižam.

1.4. Vērtētājs, veicot klienta pasūtītu tirgus vērtības analīzi, ir tiesīgs ar klienta piekrišanu pieaicināt citus vērtēšanas speciālistus. Attiecībām starp pieaicinātāju un pieaicināto vērtētāju ir jābūt profesionālām un korektām, un nav pieļaujama nekādu negatīvu vai nievājošu komentāru izteikšana nevienai no pusēm, kā arī klienta pilnvarotajām personām.

1.5. Gadījumā, kad vērtēšanu veic vairāki vērtētāji un viņu viedoklis atšķiras, visiem viedokļiem ir jābūt izklāstītiem vērtējuma slēdzienā, un visu vērtētāju parakstiem ir jābūt iekļautiem vērtējumā.

1.6. Gadījumā, ja klients viena objekta vērtēšanu ir uzticējis vairākiem vērtētājiem vai uzņēmumiem, kas ir Asociācijas biedri, ir neētiski iesaistītajām pusēm savstarpēji sadarboties vai apspriest vērtēšanas rezultātus.

1.7. Asociācijas biedram vienmēr ir jāaizstāv Asociācijas biedru profesionālā reputācija, ja vien kolēģa rīcība nav bijusi pretrunā ar LR spēkā esošo likumdošanu, Latvijas nacionālajiem un starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem un Asociācijas pieņemtajām ētikas normām.

1.8. Vērtētājs nav tiesīgs apšaubīt vai jebkādā veidā kaitēt kolēģa profesionālai reputācijai vai Asociācijas reputācijai, izmantojot nepatiesu slēdzienu, apsūdzību vai informāciju.

1.9. Vērtētājam nav tiesību sniegt nepatiesu informāciju par novērtējuma darba autoru, pieļaut novērtējuma darba parakstīšanu no jebkuras personas puses, kas nav piedalījusies veicamajā darbā.

1.10 Vērtētāja pienākums ir sniegt palīdzību personām, kas izmeklē kāda Asociācijas biedra ētisko normu vai citu Asociācijas vai likumdošanas normatīvu pārkāpumu vai uzvedību.

 

2. VĒRTĒŠANAS PAKALPOJUMI CITĀS VALSTĪS

(pakalpojumus sniedz atbilstoši valsts likumdošanas prasībām)

2.1. Neatkarīgi no tā, kur vērtētājs sniedz savus profesionālos pakalpojumus, viņa uzvedības un rīcības ētiskās normas paliek nemainīgas.

2.2. Lai nodrošinātu citās valstīt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, vērtētājam jāzina un jāievēro tie novērtēšanas darbības standarti, kas ir spēkā attiecīgajā valstī, kur pakalpojums tiek sniegts.

2.3. Sniedzot profesionālos pakalpojumus citā valstī, vērtētājam ir jāievēro šādi noteikumi:

a) ja valsts, kurā vērtētājs sniedz pakalpojumu, noteiktās profesionālās uzvedības ētiskās normas ir mazāk striktas nekā Asociācijas pieņemtās ētiskās normas, noteicošais ir šis kodekss,

b) ja valsts, kurā vērtētājs sniedz pakalpojumu, noteiktās profesionālās uzvedības ētiskās normas ir striktākas nekā Asociācijas pieņemtās ētiskās normas, vērtētājam ir jāievēro tajā valstī pieņemtās ētikas normas.